Es skatos. Vnk skatos… un krāmēju lasāmo grāmatu kaudzes. Un lasu. Un tad pie katras izdevības eju pastaigās, ko man vajag arī sirds dēļ. Taisos ieplānot muzeju apmeklējumus kā obligātus veselajam saprātam. Vispār ir tie “tumšie laiki”… ļoti jūtami.
Iesaku labi filmiņu. 2000.gada nīderlandiešu animācijas brīnums, kurš arī tika līdz Oskaram, gan īsmetrāžas animācijas kategorijā. https://www.imdb.com/title/tt0279079/
Lasu patlaban ķieģeli "Darba vēsture". Kā ir bijis organizētas darbs cilvēces vēsturē. Mani pārsteidz, cik nenormāli plaša un visaptveroša ir bijusi verdzība līdz kādam 1800. gadam un pēc tam tikai ļoti daudz (ne visaptveroša).
Var nepatikt mūsdienas, bet agrāk bija daudz sliktāk.
Pieņemt pasaules sāpes kā daļu no sevis, ļaut tām sāpēt, bet saprast, ka tu vari izdarīt tikai tik, cik vari? Es gan jau teicu, ka vispār nepatērēju ziņas, tikai apzināti Economist. Starp citu, Instagram ir tāda paralēlās, pozitīvās pasaules vietne. Es tur neko nerakstu vairs, bet lasu, forši
Neprāts - kā cilvēku muļķības lavīna, kura atklājās pateicoties sociālajiem tīkliem, vai tas, kurš Tvaiķenes virzienā? Dažādas opcijas: domubiedri, sports, reliģija(ir pētījumi ;). Abos variantos šķiet opcijas.
Comments
https://bsky.app/profile/vickyacab.bsky.social/post/3lg6vj7hbpk2p
:)
Var nepatikt mūsdienas, bet agrāk bija daudz sliktāk.
Bet kur?! Brazīlijā!
Un viss uz Zemes notiekošais liksies sīks un īslaicīgs.
https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/09637214221121570